Norvēģija: Ēdiens par brīvu, baumas un sekss (intervija)
Publicēts 12.01.2010 temā Studenti, Studentlife ziņas
Nebrīnies, tās lūk esot Norvēģu studenta dzīves pamatvērtības. Un Jūlija Ščur zina ne vien to..
Ja man ir jāpasaka, kas ir Jūlija, tad es laikam teiktu, ka viens no izteiksmīgākajiem cilvēkiem, ko man ir nācies pazīt. Ar savu īpašo humoru, foto prasmēm, iemaņām iesauku došanā un citām ekstraordinārām lietām Jūlija Ščur prot mazliet mazliet izcelties no pelēkās masas. Un protams, viņa ir labs cilvēks pati par sevi! Kāpēc viņa šoreiz tiek tik ļoti izcelta? Jo šobrīd jau otro pusgadu Jūlija mācās Norvēģijā, kur nokļuva apmaiņas programmas ietvaros. Tā kā Norvēģija ir savā ziņā arī mana sapņu zeme, varu teikt, ka viņa tiešām dos mums lielisku iespaidu, kas tad tur īsti notiekās..
Kur Tu šobrīd atrodies un studē?
Høgskolen i Volda, Faculty of Media and Journalism, Norvēģija
Un pirms tam tu mācījies…
Latvijas Kultūras akadēmijā, Starptautiskajos sakaros Latvija-Norvēģija
Izvēlēties doties ārpus LV robežām vairs nav nekas neparasts. Kā Tu nonāci tieši Voldā?
Akadēmijai bija līgums tikai ar divām augstskolām Norvēģijā. Voldā atradu perfektu programmu sev – fotogrāfija. Nu tad divreiz nebija jādomā…
Pastāsti mums mazliet par savu Uni – kas foršs, ne tik foršs.
Visa pilsēta ir milzīgs skolas campus. Var piesēst jebkurā vietā, zem jebkura koka un pamācīties, sajūta būs kā skolā. Pašos priekšmetos viss ir orientēts uz 70% praktisko darbu un pārējais ir teorija. Lekcijas kā tādas ir tikai pašā sākumā, vēlāk seko grupas un individuālie darbi pie dažādiem projektiem. Dažos priekšmetos ir ietverts obligāts ceļojums uz kādu valsti. Pašā skolā arī patīkami atrasties. Milzīgais vestibils vienmēr ir pārpildīts ar stendiem, kur reklamē pasākumus, studentu biedrības un vienmēr kaut kur stāv ēdiens par brīvu…
Un latviešiem taču garšo ēst.
Nedēļas nogales taču tikpat kvalitatīvas kā Latvijā, ne? Laiks tiek pamatīgi izmantots ballējoties vai tomēr norvēģiem tie paradumi ir mazuliet citādāki?
Nu te jāseko pašu norvēģu kultūrai. Katru piektdienu, sestdienu visi norvēģi “iet ārā”. Šad tad ballēties var arī trešdienās, jo tā ir “mazā sestdiena”. Katra ballīte ir sadalīta trīs daļās – priekšspēle (kad visi aiziet pie kāda ciemos un, tā teikt, sadzeras), pati ballīte (parasti bārā/klubā. Šajā daļā reti kurš dzer, jo bāru alkohols ir ļoooti dārgs), un pēcspēle( tā kā visi bāri/klubi strādā tikai līdz diviem naktī, bet ballēties vēl visiem gribās, tad atkal visi iet pie kāda ciemos pabeigt dzērienus un citas lietas). Ir arī ļoti daudz tematisko ballīšu. Piemēram, visiem jāatnāk slēpotāju apakšveļā. Visas tēmas ievērojam baigi strikti. Tā tiek darīts, lai pilnīgi visas nedēļas nogales neliktos vienādas…
Īstenībā sanāk baigais scenārijs, pēc Tevis spriežot. Priekšspēle, ballīte, pēcspēle. Sanāk normāls materiāls autobiogrāfiskai grāmatai. Bet, lai varētu uzrakstīt grāmatu, vajag arī pāris citus interesantus faktus. Kā Tu raksturotu Norvēģiju?
Cita planēta. Visvairāk jau tas ir sabiedrības dēļ. Norvēģiem ir pavisam cita vērtību sistēma, pavisam cita definīcija jēdzienam “pieklājīgs”. Tāds teiciens kā “Uz veselību” norvēģu valodā nemaz nav tulkojams un, meitenes, sagatavojieties laist džekus pa priekšu un nēsāt galdus un krēslus visur apkārt pašas. Naudas problēma šeit ir visneaktuālākā tēma, studenti ir ļoti turīgi un pārtikuši, neuztraucas par nākotni, jo zina, ka jebkurā gadījumā tā ir nodrošināta. Pabalstu šajā valstī netrūkst.
Kaut arī Tu saki, ka studenti turīgi, no mūsu, latviešu perspektīvas skatoties, dzīvošana dārga?
Ņemot vērā, ka Norvēģija ir viena no dārgākajām valstīm pasaulē – JĀ! Pirmo reizi ieejot veikalā apraudājāmies un mēģinājām samierināties ar domu, ka gads būs jāēd rīsi ar ūdeni. Bet ar laiku pierod un no galvas pazūd “Latvijā tas maksā divpadsmit reizes lētāk!” Bet tik un tā pat paši norvēģi izdzirdot vārdu “atlaides” metas uz veikaliem kā traki. Mēs kopā ar viņiem…
Ieturam tradīcijas: cena 0.5 alum?
Veikalā lētākais un ne tas labākais 0.5 alus maksā vidēji 1,20 Ls. Par 2 Ls var nopirkt labāku. Bāros lētākajam alum cena ir 3,20 Ls par 0.4…(studentu cena, parastajiem iedzīvotājiem ir vēl dārgāk)
Ja nu kāds pēkšņi ir devies uz troļļu zemi Norvēģiju, kas ir jāpagaršo? Varbūt arī dod kādu padomu, ko labāk savā mutē nebāzt..
Pašceptas vafeles ar nenormālu daudzumu šokolādes krēma vai ievārījumu ir jāizmēģina.
Sliktākais – norvēģu tradicionālais – kaut kas sāļš ar kaut ko saldu. Piemēram, gaļas pankūkas ar zemeņu ievārījumu. Un vēl brūnais siers, kas garšo pēc sāļas latviešu “Gotiņa” konfektes.
Tā kā izskatās, ka Tev sirdij tuvas ir tādas sistemātiskas atskaitītes, dod mums mazu ieskatu savā ikdienišķā piektdienā!
Mostamies vēlu, jo lekciju nav, tikai jāsatiekas ar savu darba grupu pēcpusdienā, lai pastrādātu pie kampaņas. Tā paiet 4 stundas darbojoties. Tad, kā jau parastajā piektdienā, visi latvieši sanāk vienā virtuvītē paēst kopīgas pusdienas un
parunāties, ko varētu darīt/nedarīt nedēļas nogalē. Tad visi izklīst pa istabām, darām ko nu kurš. Tad pienāk priekšspēles laiks ( ejam pie kāda ciemos, vai arī ja nav uzaicinājumu, iesākam vakaru tepatās savā virtuvē). Ap pusnakti dodamies ārā uz “downtown”, kur apstaigājam tos pašus nedaudzos klubus/bārus/koncertus un kaut kur apmetamies. Divi naktī..visi stāv kluba ārpusē un domā, kur doties uz pēcspēli līdz kāds izdzird vārdu “Nach!” (tradicionālais norvēģu sauciens uz pēcspēli) un visi dodas saucēja virzienā. Pēdējā laikā dodamies uz tā saucamo “Pagrabu” (trīs studenti savas mājas pagrabā izveidojuši regeja bāru) un tur sagaidām sestdienu…
Un tādam glītam nobeigumam – kas mums noteikti IR jāzina par Norvēģiju?
Norvēģija IR viena no dārgākajām valstīm pasaulē.
Alkoholu var nopirkt līdz 20:00, sestdienās līdz 18:00, svētdienās vispār nevar.
Parastajos veikalos pārdot tikai alu, stiprākus dzērienus var nopirkt “specializētajos veikalos”. Pēc aizliegtā laika neko nevar nopirkt nekur!
Visi ievēro visus likumus.
Sieviete = vīrietis.
Norvēģu studentu dzīves trīs pamatvērtības – ēdiens par brīvu, baumas un sekss.
Paldies Tev!
Anna Brūna, Studentlife.lv žurnāliste
Šīs ziņas birkas: exchange, interview, studenti.
Из-за последних трех слов сразу захотелось в Норвегию)
Спасибо за интервью!
Ja tozhe slishal, 4to v Norvegii ljudi zhivut po-drugomu – zhizneradostni, uvereni v zavtrashnem dne. Kogda krizis bil v razgare, podruga tuda uehala i udivilas, kogda ne nashla ego priznakov v etoj strane. Ostalas tam zhitj
Nikto ne znaet, kakimi professijami slavitsa Norway?
P.S. poslednie tris slova – rai dla studenta
Mēs Zviedrijā vēl trakāk nodevām
Interesanti, kādas ir iespējas- parastajam cilvēkam (Tādam, kuram skola nepiedāvā apmaiņas studeijas ar Norvēģiju) tikt studēt Høgskolen i Volda, Faculty of Media and Journalism?
vienkāršas iespējas – jāzina valoda un uzsākot studijas jābūt vismaz 10 000 eiro kontā (:
Tāds sīkumiņš 10 000 Euro =/
Būtu foršāk, ja vismaz Anna Brūna varētu šajās intervijās pati izlabot kļūdas pirms publicēšanas, nepatīk lasīt nepareizi uzrakstītus vārdus.
sveiks JJ.
te Anna
kuri ir tie nepareizie vārdiņi? es pārlasīju, un atradu vienu kļūdu – pārdod vietā pārdot. Tas noteikti tiks izlabots.
Ja Tu domā vārdus “mazuliet”un “notiekās”, tad būs gan man Tev jāatvainojas un jāsaka, ka tā nu es diemžēl rakstu un tie vārdiņi nepazudīs.
Bet prieks par vērību!
“Pēc aizliegtā laikā neko nevar nopirkt nekur!” Tur arī “laikā” nevajaga garo ā. Un vārdu kārtība arī garām, bet tas tā.
Enīvej, Norvēģija ir pa dārgu studijām vidusmēra latvietim.
Izlabots!